Citi manu laiku laikam skaitīt māk labāk – jo man pašai tā nepietiek, bet no malas šķiet, ka paliek pāri. Tad svešas saujas iegrābjas manās ciparnīcās. Pa minūtei vien, pa mirkļiem. Reizēm pat pati nepamanu, kā mans laiks jau svešās kabatās sabāzts. Skumji. Bet kad apsietu ar sudraba lentīti savu laiku dāvini, tas nākošā rītā guļ nolikts uz sliekšņa – ņem atpakaļ. Skumji kvadrātā.