Kaut kur jau dzirdēti vārdi, bet šausmīgi patiesi – jo tā vienmēr kad divi cilvēki skatās viens uz otra. Un ja tā nav, tad nemaz nav vērts skatīties.

Pa divām dienām Rīga sabiedriskajā transportā ir redzēts tik daudz kas foršs (un varbūt arī kaut kas neforšs), ka, es melotu, ja teiktu, ka dzīve nav jauka. Ka dzīvē nepastāv pieķeršanās cilvēkiem vai ka mīlestība nepastāv blā blā.

Jauku Jums nākošo nedēļu!