Tās, protams, ir tikai nedaudzas dienas, kad dzīvoju savādākā dienas plānā kā iepriekš – kad reizēm es ar laiku mētājos, bet tagad man ir radusies pavisam citas izjūtas par to, kas ir 5 stundas, kas ir četras stundas un kas ir pus12 naktī un kas ir 6 no rīta. Man ir cita attieksme pret snaušanu vilcienā un piemigšanu lekcijās. Laiks mainās, pavisam noteikti tā tas ir. Laiks mainās līdz ar atbildības sajūtu. Un šeit nav runa tikai par atbildības sajūtu pret pienākumiem, kas ierakstīti līgumā, bet arī par to, ka lai arī reizēm škiet, ka mazliet pietrūkst sekunde vai divas, bet tik un tā NEDRĪKST aizmirst piezvanīt mammai vai aiziet ciemos pie draugiem – jo reiz kad (varbūt, bet es to nenovēlu ne sev, ne citiem) Tu būsi zaudējis visu, tad tie būs viņi, kas Tev palīdzēs, ja vien jau pats nebūsi pazaudējies viņus skrienot pēc škietami labākas dzīves…
Arhīvi
Atkal Jelgava
Nemaz nepietika šo dažu dienu mājās, bet noraktie kartupeļi rada sirdsmiera sajūtu un stīvumu kājās.
Ja skatāmies pēc plāna, ka būtu jādara tālāk – tātad savākties&nekavēt termiņus, vilcienus, modinātāja zvanus un vēl viens punkts – nepieķerties. So easy!
Lai nu tā būtu… Veiksmīgu Jums jauno darba nedēļu! 🙂
Gaidīšana.
Pat bez gaidīšanas un pārlieku lielas ilgošanās ir pienākusi un gandrīz jau pagājusi pirmā studiju nedēļa.
Bet tad, kad es nākošreiz izvēlēšos kādu, ko gaidīt, es to darīšu daudz kārtīgāk, varbūt pat ar vaļējām acīm.
…but doesnt matter i bake pancakes better 😉
Cepumi.
Šodien biju darbā un redzēju Lady Gaga kleitu no saplākšņa un zāģripām. Vakarā kojās mēģināju pie sienas pielikt Latvijas karti, bet rokas par īsām, tāpēc tiek gaidīti ciemos gara auguma ciemiņi:D
Pēdējie divi vakari tādi cepīgi – bet cik nu var uztraukties par lietām ,kuras it kā nevar mainīt. Nē, var. Tikai tad vajag daudz runāt, un tad vajag daudz drosmes. Kārtējo reizi pierādās un atspēlējas senu senā patiesība par to, ka labāk nožēlot izdarīto nekā neizdarītu. Bet vēl labāk ir nenožēlot vispār neko.
Un Tev tā ir bijis, ka Tavs raksturs ir Tavs lielākais ienaidnieks?
Kārtībnieks
Šodien mani apciemoja kārtības mūza – tika atrasta lietas, ka skaitījās pazudušas un lietas, par kuru eksistenci es noteikti sen biju aizmirsusi.Atradu foršas bildes ar foršiem cilvēkiem.
Tas ir tāpat kā ar cilvēkiem – šķiet, ka viņi jau ir nekas…Bet tad, kad redzi, kad satiec, tad tas nekas pārvēršas vairāk kā par neko.
Drīz būšu pieveikuši Čaka 3.sezonu, tāpēc pavadošā mūzika – likumsakarīga izvēle.
Pirmais
Tāds nesteidzīgs vakars kojās, kad ir daudz laika, lai darītu neko un kaut ko tādu, ko varbūt vienmēr ir gribējies, bet nekad nav laika. Un man šķiet, ka vienmēr, kad atbraucu uz Jelgavu – te līst. Bet ceru, ka rīt ārā laiks būs daudz saulaināks.
Lindošana. 