es esmu stāsts,
grāmata rokās Tev
/K.Kazāks/
Un neko vairāk man nevajadzētu, ja vien Tu vari man apsolīt, ka ar Tevi man būs mūžīgais pavasaris. Apsolīt tā, ka noticu. Noticu tā, ka nejautāju – kāpēc? Kāpēc ķirši šogad zied divreiz un divreiz nosmaržo ievas un divreiz vardēm dīķī galā koncerts.
Mūžīgais pavasaris. Bites dun galvā. Mākoņi viegli un mākoņi silti skrien pāri plaukstām. Mazlietiņ līst, tikai mazliet.
Lindošana. 