Uz nokarsētām egļu galotnēm uzkāpis dus pievakars ar labi pavadītas dienas garšu. Kā tāds saldējums ar dzērvenēm un rupjmaizi, zinu, ka izkusīs un paliks vien mazliet rūgtums un pieskāriena sajūta plecam, esības sajūta. Būšana. Bet šobrīd man ir vienalga par to, ko par to putni debesīs dziedās rīt. Viena alga labestībai un vienaldzībai – tā gribas ļoti reizēm domāt, kaut labi zinu, ka Zeme ir apaļa. Nu, labi, ģeoīda formas. Bet vienalga kamēr pievakars no sava egļu torņa uz zemi lej miglas spaiņus un ar vispilnīgākajiem toņiem nokrāsu visu gaidītos nakts viesus sapņus.

Atceries – tukšumā salien visvairāk.Tukšumam vajag visvairāk. Tukšām saujām pietrūkst visvairāk.