Vēl vienai naktij ir kafijas krūzītes nospiedums. Kāds skaita gājputnus,kāds skaita nākputnus. Kāds domā par otru   cilvēku,bet kāds cenšas nedomāt,tik ļoti cenšas,ka tieši  tas cilvēks kļūst vienīgais īrnieks domājamā platībā.Kam negadās kļūdīties? Cits pavasarī uzplaukst,cits nokūst ar pēdējo sniegu un ievasaro sevi līdz nākošajai ziemai,lai neizkūst ledus sirds. Cits no narcišu taurēm grib izspēlēt prieku,cits savus pulksteņa rādītājus ir iemainījies pret pirmajiem sniegpulksteņu asniem un tagad līdz neprātam zaļos. Un kad bērziem saziedēs lapas,nez cik daudz tas neprāts būs sazaļojis? Bet pavasaros jau drīkst,tas ir pat vēlams.