Citi satiekot Viņu saka, ka vēderā iemetas taureņi. Balti un krāsaini, visvisādi. Bet kāpēc tieši taureņi? Satiekot Viņu tur vajadzētu iedzīvoties ziloņiem, kas saplēš visu veselo saprātu, kas mūsos vēl palicis. Vai vismaz tādai vienai kārtīgai rudai lapsai – jo kā gan, lai savādāk to Viņu piebur. Bet nē – taureņi un acīm rozā brilles. Nav brīnums, ka tas viss parasti notiek pavasaros, tā vismaz ir pieņemts. Kad uzplaukst narcises, krokusi un visi ciņi pļavās.

Bet vislabāk būtu, ka satiekot Viņus mūsos iedzīvotos mēs paši toreiz, kad neredzējām bez beņķīša, kas stāv uz galda. Tā būtu visdrošāk. Vispatiesāk.