Iesvērsiet, lūdzu man laimi pa divi piecdesmit? Laikam dārgāk nav vērts, jo dzirdēju baumas, ka laimi par naudu nopirkt nevar. Nezinu  gan tad, kāpēc man skapī karājas tik daudz kleitu un skapī stāv daži kurpju pāri, kuros vai nu mazgāju traukus vai sēžot un skatoties filmas dzeru vīnu, jo tālāk ar tām aiziet nav iespējams.

Bet Tu jau nezini, kas ir tie divi piecdesmit. Divi piecdesmit rūpju brīži, kad domāju, vai ar Tevi viss kārtībā, divi piecdesmit brīži pavadīti gatavojot ēst, divi piecdesmit smaidi smaidīti ielās svešiem cilvēkiem, divi piecdesmit izgludināti krekli, divi piecdesmit kafijas rītos…

Nu, tad iesveriet man laimi uz divi piecdesmit, es par to Jums kartupeļu pankūkas varu uzcept.