Es Tevi norakstīju no kaimiņu sētas. Tu biji tik acīs krītošs, ka nevarēju Tevi atstāt tur. Un tagad Tu esi norakstīts. Tāpat kā šī vasara tad, kad kastaņi zied otrreiz – kad tie uzziedina zāli.

Tu es norakstīts kā mani kontroldarbi, mājasdarbi un visi pārējie darbi krievu valodā. Tu esi norakstīts. Kā telefona numurs no sludinājuma, kur pārdod zemenes. Ir grūti atrast kaut ko saldāku par zemenēm. Grūti. Tu esi norakstīts. Kā citāts no nobružātas grāmatas vāka. Un Tevi rakstīs visās apsveikuma kartiņās – mīļi sveicu, sirsnīgi sveicu… Tad Tev liksies, ka stulbi ir visiem izpatikt. Bet citreiz šķiet, ka ir par maz ar to, ka patīc pats sev.

Es Tev saku – Tu esi norakstīts. Neteikšu, kur esi pārrakstīts. Ierakstīts.