pienāk laiks, kad saproti, ka tas, cik viss ir ideāli (vai vismaz tā škiet…) sāk kaitināt. Tad,kad klusums starp pateiktiem vārdiem sāk ausīs griezt. Tad,kad saproti, ka viss to gribi ir tikai viens-NEmiers.

Un kaut kad kolēģis teica, ka laime nav naudā. Nav jau arī. Un laime nedrīkst būt ideāla. Jo tad, kad viņa tāda kļūs – sāksiet to ārdīt. NEmiers. Un šodien līdzinu kurmju rakumus. Bet bija tā vērts, bija.